Deguna gļotādas iekaisums

Klāt gada aukstākais mēnesis un līdz ar to arī lielāka iespēja saķert iesnas. Kāpēc tā, uzzini šajā rakstā.

 

Kas ir iesnas?

 

Iesnas ir deguna dobuma gļotādas iekaisums, kas izpaužas kā apgrūtināta elpošana caur degunu, ožas traucējumi, balss tembra maiņa un pastiprināta ūdeņaina vai ūdeņaini gļotaina šķidruma izdalīšanās no deguna, kas parasti ilgst 7 – 10 dienas. Iesnas ir pirmā pazīme, ka organisma līdzsvars ir iztraucēts. Deguna gļotādas pienākums ir attīrīt gaisu, sasildīt aukstu gaisu, atvēsināt karstu gaisu, kas ienāk ķermenī. Ja līdzsvars ir traucēts, deguna gļotāda paliek sausa, vai tieši otrādi – mitra, tūkst, pampst un tur veidojas mikroorganismi.

 

Iesnu veidi un saslimšanas cēloņi:

  • Akūtas iesnas. Visbiežākais cēlonis ir novājināta imunitāte, kā rezultātā organisms nespēj izdalīt pietiekami daudz antivielu pret vīrusiem un citiem mikroorganismiem, kas iemitinājušies deguna gļotādā. 
  • Hroniskas iesnas.  Cēlonis ir neizārstētas akūtās iesnas, pastāvīgi mehāniski, ķīmiski vai termiski kairinātāji, deguna un deguna blakusdobumu slimības (piemēram, deguna starpsienas izliekums), adenoīdi, alkohola lietošana, smēķēšana, dažādas iekšējo orgānu (plaušu, nieru u.c.), kā arī sirds un asinsvadu slimības. Hroniskās iesnas iedala vienkāršajās jeb katarālajās, hipertrofiskajās jeb hiperplastiskajās (raksturīga deguna gļotādas sabiezēšana) un atrofiskajās (deguna gļotāda kļūst plāna). Hronisku iesnu diagnozi un ārstēšanu var noteikt tikai ārsts. Ārstēšana atkarīga no hroniskās iesnu formas – medikamentoza, pusķirurģiska vai ķirurģiska.
  • Alerģiskas iesnas. Alerģiskās iesnas izraisa dažādas ieelpotās vielas. Tās parasti rodas cilvēkiem, kuriem ir nosliece uz alerģiskām reakcijām. Alerģiskās iesnas ir lēkmjveidīgas, ar ūdeņainiem izdalījumiem, šķaudīšanu, apgrūtinātu elpošanu caur degunu. Ja alergēns ir zināms, alerģisko iesnu ārstēšana var izmantot no alergēna pagatavotu ekstraktu, lai samazinātu organisma jutību.
  • Vazomotoriskās jeb neirogēnas iesnas. Cēlonis organisma pastiprināta neadekvāta reakcija uz temperatūras, laikapstākļu vai garastāvokļa maiņu, kas izpaužas lēkmjveidīgi. Vazomotoriskās ārstē, nostiprinot nervu sistēmu.

 

 

Četras iesnu stadijas

Visbiežāk cilvēki slimo ar akūtām iesnām, ko izraisa saaukstēšanās un vīrusu infekcijas. Pēc inficēšanās deguna gļotādā notiek asinsvadu un skropstiņu bojājumi, kā rezultātā epitēlijā rodas asinsizplūdumi, gļotādas tūska un dziedzeri pastiprināti sāk izdalīt gļotas. Tūskas dēļ aizsprostojas ožas apvidus un pazūd oža. Klīniski akūtas iesnas var aprakstīt 4 stadijās:

  • Pirmā ir sausā stadija, kas ilgst no 4 stundām līdz dažām dienām. Sākumstadijai raksturīga sausuma, karstuma un spiediena sajūta degunā, galvassāpes, šķaudīšana un acu asarošana.
  • Otrajā stadijā iekaisums pastiprinās, parādās caurspīdīgi atdalījumi un ūdeņaino izdalījumu apjoms pieaug, līdz tie paliek gļotaini.
  • Trešajā stadijā parādās strutaini izdalījumi zaļganā krāsā, kas pēc dažām dienām sāk mazināties. Tas izskaidrojams ar deguna epitēlija nolobīšanos un īpašu cilvēka organisma šūnu (makrofāgu un fagocītu) iesaistīšanos.
  • Ceturtā stadija ir izveseļošanās stadija, kad izdalījumi izzūd, oža un elpošana atjaunojas, bet gļotādas pietūkums izzūd.

 

Ja saslimšana ilgst vairāk par 10 dienām, bez redzamiem uzlabojumiem, jāvēršas pie ārsta, lai izslēgtu bakteriālu deguna blakus dobumu iekaisumu vai akūtu vidusauss iekaisumu.

Loading... loading