Kas ir imunitāte un imunitātes stiprināšana bērniem un pieaugušajiem

Imunitāte ir organisma spēja pretoties dažādām baktērijām, mikrobiem, toksīniem un citām vielām, mikroorganismiem u.c. nelabvēlīgiem faktoriem, kas var izraisīt slimības vai pat apdraudēt dzīvību. To savā veidā var saukt par iekšējo orgānu, šūnu un vielu tīklojumu, kas savā starpā komunicē un strādā, lai ļautu mums saglabāt veselību.

Kā tas notiek? Mūsu organisms sajūt, ka tajā nokļuvušas nevēlamas vielas, un sūta sava veida Avārijas Brigādi - mikroķermenīšus, ārstējošas šūnas - lai šīs vielas iznīcinātu un izvestu no ķermeņa ārā. 

Vai nav brīnumaini!

 

Imunitātes veidi

Imunitāti var iedalīt iedzimtajā un iegūtajā. 

Pirmais veids, iedzimtā imunitāte nozīmē, ka mums jau vairākās paaudzēs izvedojusies dabiska spēja cīnīties pret slimībām. Tāpēc, piemēram, mūsu mājdzīvnieki no mums “nenoķers” klepu un saaukstēšanos, savukārt mums lielākoties nav bīstams cūku mēris.

Otrs imunitātes veids, iegūtā imunitāte, ir mūža garumā izveidota spēja pretoties kaitīgajām baktērijām un vīrusiem. To ietekmē daudzi faktori, tādi kā miega, uztura, fiziskās aktivitātes ieradumi, stress, vide, kurā atrodamies, un citi.

 

Kādas ir vājas imunitātes pazīmes?

Cilvēki ar vāju imunitāti bieži slimo, dažreiz pat ir sajūta, ka “no vienas slimības iet otrā”. 

  • Regulāras saslimšanas, piemēram, ar plaušu karsoni, bronhītu, ādas infekcijām. 
  • Viegli rodas zilumi, kas lēni dzīst. 
  • Bieži iekaisumi, gremošanas traucējumi. 
  • Bērniem ar mazāk spēcīgu imunitāti var parādīties arī attīstības un augšanas traucējumi.  

Diemžēl, mūsdienās arvien biežāk runā arī par gadījumiem, kad organisms kļūdaini sāk cīnīties pret paša audiem, šūnām un rodas dažādas saslimšanas. Arī šādi gadījumi norāda uz traucētu imūnsistēmas darbību. To sauc par autoimūno saslimšanu, ko nav tik vienkārši diagnosticēt. Autoimūno saslimšanu diagnostika prasa rūpīgu, ilgstošu izmeklēšanu, turklāt šeit ļoti noderīga  būtu holistiskā pieeja.

Imūnsistēmas darbības traucējumu gadījumos bieži novērojamas arī alerģijas. It kā cilvēkam nekaitīgs pārtikas produkts, materiāls, augs, baktērija, tomēr ķermenis uz to reaģē kā kaitīgu un sāk “apkarot”. Tas norāda uz imunitātes paaugstinātu jūtīgumu un arī var prasīt dzīvesveida maiņu.

 

Imunitātes stiprināšana bērniem un pieaugušajiem

Kā dabiski stiprināt imunitāti? 

 

Lai arī katram cilvēkam jāapzinās savi ieradumi, dzīvesveida īpatnības un citi imunitāti ietekmējošie faktori, piedāvājam ieskatu trim nozīmīgiem faktoriem, kuriem pievērst uzmanību, lai palīdzētu organismam stiprināt savas pretestības spējas.

 

  1. Uzturs un gremošanas trakta veselība. 

Noteikti  ir dzirdēts, ka imunitāte sākas zarnās. Tieši tur mūsu asinsrite un limfa caur zarnu bārkstiņām uzsūc visvairāk no pārtikas uzņemto un gremošanas traktā pārstrādāto vielu. 

 

Tāpēc ir svarīgi rūpēties par zarnu veselību, kā arī ēdienu, ko uzņemam - lai bārkstiņas “neaizķep” un vielas, kas uzsūcas mūsu asinīs un limfā, ir veselīgas un palīdz saglabāt gan ķermeņa, gan prāta veselīgu darbību.

Tas nozīmē - izvēlēties veselīgu, mazāk pārstrādātu uzturu. Bērniem jau no mazotnes mācīt veselīgas ēšanas ieradumu, un kopīgi aizstāt cukurotus ēdienus ar augļiem, dārzeņiem, žāvētām ogām.

 

Biežāk ieteiktie pārtikas produkti labākai zarnu veselībai un imunitātei ir:

  • Ar C vitamīnu bagāti produkti: upenes, paprika, citrusaugļi, svaigas ogas, brokoļi.
  • Probiotikām bagāti pārtikas produkti: kefīrs, bezpiedevu jogurts, biezpiens, skābēti kāposti.
  • Ārstniecībā izmantoti augi un to daļas imunitātes stiprināšanai: plūškoks, ingvera sakne, raudene, mežrozīte, smiltsērkšķis, pīlādzis.
  • Organismu stiprinošas zāļu tējas, piemēram, zemeņu lapu, mežrozīšu augļu, ehinacejas tējas un to saturoši maisījumi.
  • Šobrīd pieaug interese par plūškoka ogu balzamiem, sīrupiem dažādās kombinācijās.
  • Sezonālie augļi un ogas sulās vai kaltētā veidā. Latvijas rudenim atbilstošas būs pīlādžogas, smiltsērkšķis, brūklenes, dzērvenes, aronijas, cidonijas.
  • Latvijā zināmie zemestauki - sulas, biezsulas, kapsulu un supozitoriju veidā.
  • D vitamīns.

Par konkrētu ārstniecības augu, probiotiku vai vitamīnu lietošanu, daudzumu un devām iesakām konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.

Papildus ieteikums imunitātei un gremošanas trakta veselībai: 

14-16 stundu pauze starp šīs dienas pēdējo un nākošās dienas pirmo ēdienreizi. 

Šo ieradumu angļu valodā sauc par intermittent fasting, un tas digitālā vidē veselības speciālistu vidū gūst arvien lielāku popularitāti. 

Galvenais iemesls - jo pētījumi ir pierādījuši, ka kaloriju ierobežošana un šādas pauzes ieturēšana starp divu dienu ēdienreizēm labvēlīgi ietekmē to, kā mūsu šūnas un šūnu sistēmas spēj reaģēt uz dažādiem stresa faktoriem; ļauj organismam atjaunoties. 

Sarunvalodā var arī teikt šādi - ieturot pauzi starp divu dienu ēdienreizēm, mūsu šūnām un orgāniem nav jāvelta resursi un enerģija ēdiena sagremošanai. To laiku organisms beidzot var veltīt dabiskai sevis uzlabošanai, ārstēšanai un atjaunošanai. 

 

  1. Higiēna.

Vairumu “lipīgo” vīrusu un baktēriju mēs uzņemam no apkārtējās vides. Mēs varam sev un ģimenei palīdzēt, rūpējoties par higiēnu un mācot to saviem bērniem. 

Tas nozīmē, mazgāt rokas:

  • pirms ēšanas,
  • pirms un pēc ēst gatavošanas,
  • pēc tualetes, 
  • pēc saskares ar personu, kura salimusi ar kādu vīrusu,
  • pēc atkritumu savākšanas vai iznešanas,
  • pēc saskares ar dzīvniekiem,
  • māmiņām un audzinātājām, skolotājiem - arī, pēc palīdzēšanas maziem bērniem doties uz tualeti.

 

  1. Negatīvā stresa samazināšana.

Noteikti jau zini, ka negatīva stresa* ietekmē mēs biežāk pievēršamies neveselīgiem ieradumiem - alkoholam, smēķēšanai, cukurotiem, trekniem ēdieniem,dažādām pārmērībām. Turklāt, ļoti bieži stresu pavada arī miega traucējumi. Ilgstošs negatīvs stress šo un citu iemeslu dēļ samazina mūsu spēju pretoties slimībām.

Kā samazināt negatīvo stresu:

  • Ikdienā veikt elpošanas vingrinājumus (ieskaties mūsu Facebook vai Instagram, tur atradīsi vairākus vingrinājumus!)
  • Nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, piemēram, aktīviem fiziskiem treniņiem pastaigām, dejām;
  • Izbrīvēt laiku atpūtai kopā ar ģimeni, draugiem;
  • Atrast hobiju, kas ļauj pilnībā atslēgties no ikdienas raizēm;
  • Izmantot aromātiskās eļļas, masāžas, nervu nomierināšanai un labākam miegam;
  • Izvairīties no telefona, TV ekrāniem 2 stundas pirms gulēšanas;
  • Kopīgi ģimenē ieviest miega rutīnu - konkrētus laikus, kad iet gulēt un kad - celties.

 

*Negatīvu stresu šeit pieminam tāpēc, ka stress var būt arī pozitīvs. Piemēram, priecīgs uztraukums par gaidāmo ceļojumu vai aizrautība, mācoties jaunu prasmi darbā.

 

Ja redzi, ka Tev vai Tavai atvasei regulāri gadās saslimt, imunitāte ir pavājināta, iesakām vērsies pie ārsta, kas praktizē holistisko pieeju (ārstē visu ķermeni, ne tikai konkrēto kaiti), kā arī imunologa. 

Pēc konkrētiem imunitāti stiprinošiem līdzekļiem var vērsties Homeopātiskajās aptiekās Rīgā,  Lāčplēša 7 vai Biķernieku 12, vai uzdot jautājumus pa telefonu (darba laikā) 67-240-095.

Uzgaidiet... loading