Visbiežākās pārēšanās sekas – dispepsija

Kas ir dispepsija?

Dispepsija pati par sevi nav slimība, bet gan gremošanas sistēmas, galvenokārt zarnu, darbības traucējumi. Tā var būt viegla un pārejoša, kad nav nepieciešama speciāla izmeklēšana un ārstēšana, tomēr dažreiz dispepsija ir nopietnas un dzīvībai bīstamas saslimšanas pazīme. Tāpēc ilgstošu dispepsiju nedrīkst atstāt bez ievērības.

Dispepsijas simptomi:

  • diskomforts vēderā;
  • vēdera sāpes vai spiedoša sajūta;
  • pilnuma sajūta pēc ēšanas;
  • atraugas;
  • slikta dūša;
  • iespējama vemšana;
  • uzpūties vēders;
  • dedzināšana;

 

Izšķir divu veidu dispepsijas – rūgšanas un pūšanas

Rūgšanas dispepsijas pamatā ir pastiprināta tievās zarnas motorika, kuras dēļ daļa ogļhidrātu netiek sagremoti un uzsūkti un nonāk resnajā zarnā, kur aktivējas rūgšanas procesi. Rūgšanas dispepsijai raksturīga pastiprināta gāzu veidošanās, lēkmjveida sāpes vēderā, šķidri vai putrveidīgi izkārnījumi. Rūgšanas dispepsija var būt akūta vai hroniska.

Pūšanas dispepsija saistīta ar pūšanas pastiprināšanos resnajā zarnā un daļēji tievajā zarnā. Mazinoties, kuņģa sulas skābumam un baktericiditātei, notiek mikrobu pārvietošanās no tievās zarnas lejasdaļas uz tās augšdaļu. Pūšanu veicina arī pastiprināta zarnu sulas atdalīšanās, ko izraisa pārāk liels olbaltumvielu daudzums barībā, alerģiskas reakcijas un zarnu iekaisums. Pūšanas dispepsijai raksturīga caureja, turklāt izkārnījumi ir šķidri, tumši, ar stipru smaku. Arī pūšanas dispepsija var būt akūta vai hroniska. Bieži sastopams abu dispepsijas veidu apvienojums.

 

Dispepsijas cēloņi

 

Dispepsijas simptomiem varētu būt gan organiski, gan funkcionāli iemesli. Apmēram 20–30 procenti cilvēku vismaz reizi dzīvē saskārušies ar dispepsijas simptomiem, kas ilguši vairākas nedēļas. Visbiežāk sastopamie dispepsijas cēloņi ir:

  • Pārēšanās. Tieši pārēšanās ir visbiežākais īslaicīgas un pārejošas dispepsijas cēlonis, turklāt pirmais, kas izdarāms tās pārvarēšanai, ir ēšanas tūlītēja pārtraukšana, kam seko 2 – 3 dienu atslodze.  
  • Medikamenti. Otrs biežākais dispepsijas cēlonis ir dažādu medikamentu, piemēram, nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu, aspirīna, antibiotiku, dzelzs preparātu, estrogēna un pretapaugļošanās tablešu, lietošana. Ja tiek lietoti jebkādi medikamenti, pārēšanās ir gaužām nevēlama, jo tad dispepsija var būt daudz nepatīkamāka un mokošāka.
  • Bez redzama cēloņa. Par dispepsiju nereti jārunā arī bez nosakāma iemesla vai slimības pazīmēm, kad diagnostikas testos nekādu patoloģiju neizdodas konstatēt, bet pacients sūdzas par patstāvīgām vai periodiskām dispepsijas pazīmēm vismaz 3 līdz 6 mēnešu periodā. Funkcionālajai dispepsijai nav noskaidroti konkrēti iemesli. Dispepsijas attīstību nosaka vairāku patofizioloģisku mehānismu kopums – aizturēta kuņģa iztukšošanās, nepareiza ēdiena faktori kuņģī, paaugstināta jutība pret kuņģa iestiepumu un uzpūšanos, pastiprināta divpadsmitpirkstu zarnas jutība pret skābi, zarnu kustīguma traucējumi, psihosomatiskie faktori un centrālās nervu sistēmas disfunkcija. Arī ilgstošs stress var izraisīt dispepsijas simptomus.

 

Ārstēšana

Dispepsijas ārstēšanas pamatā ir tās cēloņa novēršana vai terapija. Funkcionālas dispepsijas gadījumā parasti palīdz dzīvesveida optimizēšana un atkārtoti īslaicīgi pretskābes līdzekļu kursi. Pamatā dispepsiju ārstē ar uzturu, C, B1, B2, PP vitamīniem, adsorbējošiem līdzekļiem un pretiekaisuma līdzekļiem. Rūgšanas dispepsijas gadījumā no uztura izslēdz piena produktus un saldumus, bet pūšanas dispepsijas gadījumā uzturā tiek samazināts olbaltumvielu patēriņš. Lai izveseļotos, vispirms nepieciešams ievērot regulāras ēdienreizes, tāpat jāatsakās no alkohola, kafijas, stipras tējas, un kairinošiem, trekniem ēdieniem. Ieteicams izvairīties no arī no saldumiem, zirņu un pupiņu ēdieniem. 

Homeopātiskie preparāti gremošanas trakta traucējumu ārstēšanai:

  • Arnica D3 (kalnu arnika) – gremošanas uzlabošanai.
  • Nux vomica D3-6-12 (vemjamais rieksts) – palīdzēs pārpūles, dusmu, alkohola un asu ēdienu lietošanas, neregulāra dzīvesveida un pārēšanas gadījumā.
  • Pulsatilla D4 (pļavas silpurene) – noderēs ja pēc trekna un skāba ēdiena, it sevišķi cūkgaļas, pakrūtē dedzina.
  • Lycopodium D4 (plakanais staipeknis) – ja ēstgribas trūkums mijās ar bada sajūtu, pēc ēšanas uznāk miegainība, dedzināšana pakrūtē, vēdera uzpūšanas, biežas atraugas un cilvēks necieš stingru jostu vai drēbju spiedienu ap vidukli.
  • Bryonia D3 (baltā sētvija) – novērš asas durošas sāpes dažādās vietās, ne tikai vēderā, un palīdz, ja kuņģī ir liels smagums, pilnums un dedzinoša sajūta.
  • Robinia D4 (baltā akācija) – noderīgs skābas dispepsijas gadījumā, ja ir paaugstināta kuņģa skābe, skābas atraugas, stirpa dedzināšana, sevišķi tukšā dūšā, uzpūties vēders un aizcietējumi.
  • Kalium carbonicum D6 (ogļskābais kālijs) – ieteicams ja cilvēkiem ir tādi gremošanas traucējumi kā slikta ēstgriba, skābas atraugas, dedzināšana kuņģī un miegainība pēc ēšanas.
  • Aloe D3 (alveja) – labi palīdz zarnu trakta un aknu un žultspūšļa slimniekiem, it sevišķi, ja slima resnā zarna.
  • Podohyllum D4 (vairoga podofils) – galvenokārt iedarbojas uz aknām un tievo zarnu. Palīdzēs dedzināšanas, skābu atraugu, pēkšņu krampjveida sāpju, caurejas un žultainas vemšanas gadījumā.

Atgādinām, ka šim rakstam ir informatīva nozīme un pirms ārstēšanās vienmēr ieteicams konsultēties ar ārstu-homeopātu!

Uzgaidiet... loading