Kolagēns, kolagēna tipi un tā nozīme organisma funkcionēšanā!

Kolagēns ir proteīns, kuru visbiežāk piemin, runājot par skaistu ādu, taču patiesībā tā loma organismā ir daudz nozīmīgāka – tas atbildīgs par organisma pilnvērtīgu funkcionēšanu. Šajā rakstā uzzini, kas ir kolagēns, kādi ir tā tipi un kādas ir kolagēna funkcijas organismā.  

 

 

Kas ir kolagēns?

Kolagēns ir proteīns, kas ir galvenā saistaudu sastāvdaļa un pateicoties kurai ķermenis ir viens veselu. Tā ir kā balastviela cilvēka organismā, kas atbildīga par ādu, matiem, nagiem, zobiem, kauliem, cīpslām, saitēm, locītavām, saistaudiem un muskuļiem un veido līdz pat 35 % no visa ķermeņa olbaltumvielu satura. Kolagēna galvenais uzdevums ir savienot dažādus organisma audus un nodrošināt to elastību un stingrību.

 

Kolagēna tipi

Pastāv vairāki kolagēna tipi, kas atrodas dažādās organisma struktūrās. Piemēram, pirmā tipa kolagēns ir izturīgs pret iestiepumu un ir visplašāk pārstāvēts organismā (ap 90%). Tas atrodas ādā, cīpslās, saitēs, fascijās, orgānu kapsulās, sklērā, radzenē, šķiedrainajā skrimslī un kaulos. Otrā tipa kolagēns ir izturīgs pret saspiešanu un tas atrodams acs stiklveida ķermenī un skrimslī. Trešā tipa kolagēns ir sastopams retikulārajos audos, un ķermenī tas veic balsta funkciju. Trešā tipa kolagēns atrodas ādā, asinsvadu sieniņās un gandrīz visos asinsrades orgānos. Savukārt ceturtā tipa kolagēns ir bazālās membrānas sastāvā, piektā tipa kolagēns sastopams matos un placentā, sestā tipa – muskuļos, bet septītā tipa kolagēns saistās ar dažādiem epitēlija veidiem.

Kopumā orgānos ir vismaz 28 dažādi kolagēna tipi.

 

 

Diemžēl kolagēns organismā aktīvi veidojas tikai līdz 25 gadu vecumam. Ādai pakāpeniski novecojot, kolagēns iet bojā straujāk, nekā to iespējams aizvietot. Sasniedzot 25 gadu vecumu, kolagēna sintēze ķermenī samazinās, cilvēks pamazām sāk dzīvot no kolagēna rezervēm un vidēji katru gadu zaudē aptuveni 1–1,5% kolagēna, savukārt, iestājoties menopauzei, pirmo piecu gadu periodā – 30%. Kolagēna šķiedras kļūst biezākas un daudz īsākas, samazinās I tipa kolagēns un mainās kolagēna proporcijas. Kolagēna un elastīna blīvums dermā samazinās, līdz ar to mainās ādas struktūra un elastība, āda kļūst plānāka un stingrāka. Novecošanās procesa rezultātā tiek zaudēta arī hialuronskābe. Tas samazina ādas mitrumu, elastību. Pazeminātā ādas elastība nenodrošina pilnīgu tās spēju saglabāt savu sākotnējo formu. Veicot mīmikas kustības, parādās ādas līnijas – krunkas. Rezervēm ar laiku iztukšojoties, sāk ciest saistaudi, āda noveco, zaudē savu elastību, mati un nagi kļūst vāji, pasliktinās arī zobu veselība. Samazinās arī locītavu kustīgums, kas var izraisīt sāpes un iekaisumu, artrītu, osteoporozi – kaulu blīvuma samazināšanos un citas slimības.

 

 

Dabiskie kolagēna avoti

Kolagēnu iegūst no dzīvnieku valsts produktiem vai dārzeņiem. Visbiežāk kolagēnu iegūst no liellopa, cūkas kauliem un skrimšļiem, taču tagad to ir iespējams iegūt arī no jūras produktiem, piemēram, zivju zvīņām vai ādas.

 

Ar uzturu uzņemtie produkti var tieši vai netieši stimulēt kolagēna izstrādi organismā, tāpēc svarīgi ēdienkartē iekļaut C vitamīnu saturošus produktus (citrusaugļus, ogas, saldos piparus), vērtīgās Omega 3, 6 un 9 taukskābes, kas atrodamas zivīs, riekstos, linsēklās, olīveļļā un avokado, kā arī ikdienā lietot zaļot tēju.  Tāpat ir arī produkti, kuriem ir nozīmīga loma paša kolagēna sintēzē. Tie ir:

  •   sēru saturoši produkti, kā sīpoli, selerijas un olīvas;
  •   soja
  •   gaļas subprodukti (želantīns, cūkas un vistas āda)
  •   sezama sēklas, kakao un lēcas.

 

Kolagēnu iespējams uzņemt arī ar papildus uztura bagātinātājiem. 

 

Uzgaidiet... loading